Kad mīļā Māra ieiet istabā, kur pusdienas laikā ļaudis guļ diendusu, viņa tiem uzlaiž vēl cietāku miegu un padara pusdarītos darbus, un aiziet, atstādama kādu piemiņu: brīnum zilu rudzupuķu pušķi māla krūzē, sudraba grābekli sētsvidū vai pār bārenes gultu zīda sagšu, rakstītu visiem debesu rakstiem.