Ja CERT.LV paši nemonitorēs internetu (vai neveiks citas Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteiktās funkcijas, kas gan tiesiski būtu absurds, jo būtu pretrunā ar šī likuma 4.pantā noteikto), bet nodos šo funkciju, piemēram, komersantam, tad arī šādā situācijā ir saskatāms risks interešu konfliktam, jo valsts piešķirtais finansējums nonāks komersantam, par kuru nebūs skaidrības, kas viņš ir un vai komersants nav paši CERT.LV darbinieki.
Šādā veidā CERT.LV ne tikai neizvairītos no pienākuma, ko uzliek ar likumu piešķirtais amatpersonas statuss, bet vēl papildus pārkāptu ar likumu uzliktos pienākumus personīgi veikt visus Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 4. un 5.pantā uzdotos uzdevumus.
Pat ja CERT.LV interneta monitorēšanas funkciju nodod komersantam, tas neatbrīvo CERT.LV darbiniekus no valsts amatpersonas statusa, jo lēmumu pieņemšanas funkciju nodot komersantam nevar, pretējā gadījumā zūd jēga uzdod interneta monitorēšanu CERT.LV, bet to jāuzdod tieši un nepastarpināti komersantam, kuram it kā varētu būt lēmumu pieņemšanas tiesības.
10.02.2012 Informatīvajā ziņojumā „Pārskats par Nacionālās informācijas tehnoloģiju drošības padomes darba rezultātiem 2011. gadā” ir izteikts aicinājums
VARAM izvērtēt iespēju tīmekļa vietņu pārbaužu veikšanas programmatūru nodot CERT.LV un ieteikt perspektīvā VARAM rīcībā esošo programmatūru izmantot pastāvīgiem tīmekļu vietņu auditiem pēc CERT.LV un valsts un pašvaldību institūciju iniciatīvas;
SAMzino_240112_padome; Informatīvais ziņojums „Pārskats par Nacionālās informācijas tehnoloģiju drošības padomes darba rezultātiem 2011. gadā”
izmantotie resursi:
https://defense.lv/2012/02/20/nacionalas-informacijas-tehnologiju-drosibas-padomes-2011-gada-darbibas-parskats/
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3894
http://www.likumi.lv/doc.php?id=220962
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jūsu komentārs tiks nosūtīts mājas lapas administratoram, līdz apstiprināšanai tas var nebūt pieejams šī bloga publiskajā daļā.